Acu veselība un acu slimības: pazīmes, ko nedrīkst novērtēt par zemu

Redze ir viena no maņām, ko mēs izmantojam visvairāk, un acu nozīme mūsu ikdienas dzīvē ir labi zināma

Mehānisms, kas ļauj mums redzēt to, kas ir mums apkārt, ir ļoti sarežģīts: mūsu redze patiesībā darbojas, pateicoties sinerģijai starp aci un atsevišķām smadzeņu daļām, kas kopā nodrošina mūs ar vizuālu informāciju.

Gaismas stimuli, kas skāra acis, pirms sasniedz tīkleni, iziet cauri dažādiem caurspīdīgiem komponentiem, kas veido aci (radzeni, ūdens šķidrumu, kristālisku lēcu un stiklveida ķermeni), kas ir būtisks solis, lai smadzenes varētu pareizi interpretēt vizuālos stimulus.

Rūpes par acīm ir svarīgas gan ar veselīgu dzīvesveidu (kas palīdz uzturēt tās veselas), gan regulāri pārbaudot acis bērnībā, gan nenovērtējot par zemu pazīmes, kas liecina par acu traucējumiem.

Acis: pazīmes, kuras nedrīkst novērtēt par zemu

Pat bērnībā acis ir jāuzrauga, veicot regulāras acu pārbaudes.

Atkarībā no katra vecuma un vajadzībām oftalmologs sniegs atbilstošākās indikācijas.

Tomēr ir dažas pazīmes, kurām jāpievērš uzmanība, un to klātbūtnē ir ieteicams konsultēties ar oftalmologu.

Piemēri ir:

A) Miodesopijas vai kustīgi ķermeņi:

Mazo asinsķermenīšu attēli, kas, šķiet, peld mūsu priekšā redzes laukā.

Tās ir stiklveida ķermeņa necaurredzamības, masa, kas aizpilda acs iekšpusi; kad gaisma iziet cauri stiklveida ķermenim un saskaras ar šiem sabiezinājumiem, tā met ēnas uz tīklenes, traucējot redzi.

Tās sauc arī par “lidojošām mušām”, jo tās kustas un svārstās mūsu redzes laukā, kad mēs mainām skatienu.

Tie ir saistīti ar acs stiklveida ķermeņa izmaiņām, un tiem var būt vairāki cēloņi, sākot no deģenerācijas vecuma pieauguma dēļ, līdz lielai tuvredzībai, līdz traumām un dehidratācijai.

Tās ir diezgan izplatītas parādības, tomēr vislabāk tās nenovērtēt par zemu, jo tās var liecināt arī par stiklveida ķermeņa atdalīšanu no tīklenes un tāpēc ir pelnījušas speciālista izmeklēšanu.

B) Sarkanas acis, ko sauc arī par konjunktīvas hiperēmiju:

Tie ir ļoti bieži sastopami traucējumi, ko izraisa asinsvadu paplašināšanās kairinājuma vai infekcijas dēļ.

Vairumā gadījumu sarkano acu cēloņi ir viegli identificējami, un traucējumi izzūd salīdzinoši īsā laikā; citos gadījumos acs apsārtums var būt atkarīgs no ievainojumiem, traumām vai svešķermeņiem, kas atrodas acī; retāk sarkanas acis ir saistītas ar pat nopietnu patoloģiju klātbūtni, piemēram, akūtu glaukomas lēkmi, uveītu, keratītu, sklerītu.

Arī šajā gadījumā, ja simptomi saglabājas, ieteicams konsultēties ar oftalmologu.

C) Pārmērīga asarošana:

Ja uz acs virsmas ir kairinājums vai iekaisums infekcijas, alerģiju, svešķermeņu vai citu vielu dēļ, acs ražo vairāk asaru.

Pārmērīga asarošana var ietekmēt vienu vai abas acis un var izraisīt redzes miglošanos, plakstiņu traucējumus un sekrēta zvīņošanās veidošanos.

D) redzes dubultošanās (vai diplopija):

Skatoties uz objektu, redzami divi attēli.

Tas var skart tikai vienu aci (monokulārā diplopija), un šajā gadījumā tas parasti ir radzenes virsmas nelīdzenumu vai radzenes vai tīklenes problēmu dēļ, vai arī abas acis (binokulārā diplopija), kuras biežākais cēlonis ir šķielēšana, bet var izraisīt arī neiroloģiskas vai muskuļu problēmas.

E) dažāda lieluma skolēni (vai anicosoria):

Skolēnu izmērs fizioloģiski mainās, lai regulētu acī nonākošās gaismas daudzumu: tumsā tie ir lielāki, savukārt, ja gaisma ir spilgta, tie mēdz savilkties.

Izplešanās un sašaurināšanās notiek vienlaicīgi abiem skolēniem.

Tomēr, ja zīlītes atšķiras pēc izmēra, tas var liecināt par fizioloģisku anizokoriju vai fizisku acs bojājumu (traumu, infekciju) vai varavīksnenes vai zīlītes slimību.

F) Sāpes acī:

Viens pats vai kopā ar citiem simptomiem, piemēram, sarkanām acīm, asarošanu, plakstiņu pietūkumu (acs pietūkumu).

Tas var būt saistīts ar acu slimībām, piemēram, konjunktivītu, uveītu, glaukomu, alerģijām, bet arī (īpaši, ja tas notiek atsevišķi) ar citiem veselības stāvokļiem (piemēram, trīskāršā nerva iekaisumu);

G) Redzes traucējumi:

Tas var izpausties dažādos veidos: var redzēt sliktāk, redzēt ēnas vai redzēt, it kā viņam būtu aizkars pār aci.

Tas var ietekmēt tikai vienu aci, abas vai pat tikai daļu no redzes lauka.

Acis: visizplatītākie traucējumi

Refrakcijas defekti: tuvredzība, hipermetropija un astigmatisms

Ar refrakcijas defektiem mēs saprotam redzes patoloģijas, kas neļauj mums pareizi fokusēties uz apkārtējiem objektiem un tādēļ ir nepieciešams lietot brilles vai kontaktlēcas.

Miopija, hipermetropija un astigmatisms ir refrakcijas defekti.

Miopija un refrakcijas ķirurģija

Miopija ir refrakcijas defekts, kas neļauj fokusēties attāliem objektiem.

Tas notiek tāpēc, ka attēls, nevis veidojas uz tīklenes, veidojas tā priekšā.

Miopija var būt viegla no 0 līdz 3 dioptrijām un vidēja, ja redzes deficīts svārstās no 3 līdz -6 dioptrijām, vai smaga vai patoloģiska, ja deficīts pārsniedz -6 dioptrijas.

Ģimenei ir nosliece uz tuvredzību, bet tie, kas ilgstoši lasa vai strādā precīzi, iespējams, profesionāli, var sasniegt arī augstu tuvredzības pakāpi.

Miopiju var koriģēt ar brillēm vai kontaktlēcām, vai arī var apsvērt refrakcijas operāciju ar eksimēru vai femtosekundes lāzeru, kas pārveido radzeni un ilgtermiņā koriģē redzes defektu.

Kas ir hipermetropija un kā to ārstēt

Hipermetropija ir refrakcijas defekts, kas rada grūtības redzēt tuvāk objektus, kas ir izplūduši.

Neskaidra redze, acu sāpīgums un dedzināšana, acu nogurums, paaugstināta jutība pret gaismu un galvassāpes ir raksturīgi hipermetropijas simptomi.

Hipermetropiju var koriģēt arī ar brillēm un kontaktlēcām; izmantotās lēcas ir izliektas, ar biezumu sašaurināšanos virzienā uz malām, un tās ir strukturētas, lai fokusētu gaismas konverģenci vienā fokusa punktā. Dažos gadījumos var apsvērt refrakcijas ķirurģiju, izmantojot eksimēru lāzeru.

Kas ir astigmatisms un kā tas tiek koriģēts

Astigmatisms ir refrakcijas defekts, kas izraisa izkropļotu, neskaidru un neskaidru redzi.

To var saistīt arī ar tuvredzību, hiperopiju un tālredzību.

Traucējumi rodas neatkarīgi no novērotā tuvuma, jo to izraisa pašas radzenes morfoloģija; patiesībā astigmātikas radzenei ir eliptiskāka forma, kas atgādina regbija bumbu (un nav noapaļota), kas ietekmē novērojamā fokusēšanu.

Astigmatismu var koriģēt ar brillēm un kontaktlēcām, bet var apsvērt arī refrakcijas ķirurģiju ar eksimērlāzeru.

Presbiofija: kad parādās šis acu defekts?

Presbiofija ir refrakcijas defekts, kurā kristāliskā lēca zaudē spēju mainīt savu formu, lai varētu fokusēties no tuva attāluma.

Šis defekts ir saistīts ar vecumu un bieži parādās vecumā no 40 līdz 46 gadiem.

Asarošanas traucējumi

Asaru dziedzeri izdala šķidrumu, asaras (vai asaru plēvi), kas galvenokārt sastāv no ūdens, eļļām, sāļiem un olbaltumvielām un mucīniem.

Asaras ir saistītas ne tikai ar emocionāliem stāvokļiem, bet galvenokārt ļauj eļļot aci, ļaujot plakstiņam plūst un acij pašai sevi pabarot.

Asarošana arī pasargā acis no putekļiem, baktērijām un svešķermeņiem.

Asarošanas traucējumi var izpausties kā pārmērīga asarošana, sausas acis un asaru kanālu aizsprostojums.

Ja ir kāds no šiem simptomiem, ieteicams izvairīties no pašdarīšanas (piemēram, ar acu pilieniem vai mākslīgām asarām) un konsultēties ar oftalmologu.

Pārmērīga asarošana: rodas acs virsmas kairinājuma vai iekaisuma gadījumā (piemēram, infekcijas, alerģiju, svešķermeņu vai citu vielu dēļ) un ir acu aizsargmehānisms.

Tas var rasties jebkurā vecumā, var ietekmēt vienu vai abas acis un var izraisīt neskaidru redzi, plakstiņu bojājumus un sekrēciju veidošanos.

Iespējamo asaru noplūdi no konjunktīvas maisiņa uz plakstiņu ādu (epiforu) var izraisīt vairāki iemesli, piemēram, samazināta vai traucēta asaru plūsma degunā, plakstiņu nepareiza pozīcija, iekaisums, asaru pārprodukcija (retāk). Dažos no šiem gadījumiem risinājums ir ķirurģisks.

Sausas acis: šajā gadījumā ir nepietiekama asarošana un acis nav pareizi ieeļļotas

Acu sausums var būt saistīts ar samazinātu asaru sekrēciju, pārāk sausu vidi, saaukstēšanās vai alerģisku medikamentu lietošanu, smēķēšanu (arī pasīvo smēķēšanu), acu traumām, novecošanos.

Asaru kanālu aizsprostojums: tas ir asaru kanālu iekaisums, ko izraisa to gļotādas sašaurināšanās (stenoze).

Stenoze novērš pareizu asaru aizplūšanu un var izraisīt infekcijas asaru stagnācijas dēļ.

Obstrukcija var būt iedzimta, (no dzimšanas) vai iegūta, hroniskas iekaisuma slimības gadījumā, kas skar asaru kanālus.

Kas ir konjunktivīts un kas to izraisa?

Konjunktivīts ir viena no visbiežāk sastopamajām acu slimībām; tas ir konjunktīvas iekaisums, plānā membrāna, kas izklāj lielāko daļu acs un nodrošina to ar mitrumu.

Konjunktivīts var būt alerģisks, baktēriju vai vīrusu izraisīts, patiesībā to var izraisīt alerģija vai mikroorganismu klātbūtne (baktērijas, micīti vai vīrusi), kā arī svešķermenis (piemēram, smiltis vai putekļi), toksiskas vielas vai zāles. .

Kādi ir konjunktivīta simptomi

Baktēriju konjunktivīts izpaužas ar strutas acī.

Vīrusu konjunktivīts izpaužas ar tādiem simptomiem kā:

  • diskomforts acīs
  • plakstiņu un konjunktīvas pietūkums;
  • bagātīga asarošana;
  • diskomforts no gaismas (fotofobija);
  • redzes traucējumi.

Alerģiskā konjunktivīta simptomi ir:

  • nieze;
  • svešķermeņa sajūta;
  • asarošana;
  • plakstiņa pietūkums;
  • fotofobija.

Kā ārstēt konjunktivītu

Konjunktivīta klātbūtnē ir lietderīgi konsultēties ar oftalmologu, kurš speciālista apskates laikā nosaka konjunktivīta veidu un norāda atbilstošu terapiju, kas var ietvert pretvīrusu, antibiotiku vai pretsēnīšu acu pilienus, vai arī acu pilienus ar antihistamīna vai kortizonu. .

Jāuzsver, ka vīrusu konjunktivīts (piemēram, saistīts ar gripas vīrusiem) ir visizplatītākais un ar to var inficēties, lietojot parastus spilvenus vai dvieļus, tiešā kontaktā vai arī sliktas roku higiēnas dēļ.

Ar vecumu saistītas acu slimības

Acīs, tāpat kā pārējā ķermenī, notiek novecošanās process, un līdz ar to palielinās dažu ar vecumu saistītu slimību risks, piemēram, katarakta, ar vecumu saistīta makulas deģenerācija un glaukoma.

Katarakta: kas tas ir un kā tas darbojas

Ļoti izplatīta acu slimība, īpaši pēc 60 gadu vecuma, katarakta ir kristāliskās lēcas apduļķošanās, acs lēca, kas fokusē attēlus, kas tiek projicēti uz tīkleni.

Apduļķošanās izraisa ievērojamu redzes samazināšanos gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā ziņā.

Kataraktas ārstēšanai nepieciešama operācija, ko var veikt ar femtosekundes lāzeru.

Šī ir ļoti delikāta procedūra, kurai nepieciešama atbilstoša iekārta apvienojumā ar ķirurga prasmēm un pieredzi.

Pirms operācijas ir nepieciešama atbilstoša skrīnings, veicot diagnostiskos izmeklējumus, lai visaptveroši novērtētu attēlu.

Kas ir ar vecumu saistītā makulas deģenerācija un kā tā tiek ārstēta

Viena no visbiežāk sastopamajām acu slimībām pēc 55 gadu vecuma ir ar vecumu saistīta makulas deģenerācija.

Tas ir makulas, tīklenes centrālās zonas, darbības traucējumi.

Ar vecumu saistītā makulas deģenerācija izraisa progresējošu centrālās redzes zudumu, kas būtiski ietekmē slimnieka autonomiju.

Izšķir neeksudatīvo jeb “sauso” formu un eksudatīvo jeb “slapjo” formu.

Pirmajā parādās bojājumi, ko sauc par drūzeniem (šūnu atlieku uzkrāšanās) un atrofijas zonas, savukārt mitrā forma - papildus bojājumiem - ir raksturīga jaunu trauku veidošanās zem tīklenes.

Sākotnēji antioksidantu vitamīnu un minerālvielu piedevu lietošana var būt noderīga, lai palēninātu slimības progresēšanu.

Mitrai formai nepieciešamas intravitreālas zāļu injekcijas, kas inhibē VEGF – augšanas faktoru, kas stimulē jaunu asinsvadu veidošanos un veicina šķidruma izdalīšanos no traukiem.

Glaukoma: kādi ir simptomi un ārstēšana

Glaukoma izraisa redzes nerva pasliktināšanos, kas ir atbildīgs par informācijas pārraidi no tīklenes uz smadzenēm.

Tas ir otrs biežākais redzes traucējumu cēlonis, un to galvenokārt izraisa paaugstināta acs iekšējā spiediena sekas.

Glaukoma ir ļoti bīstama, jo tās klātbūtne bieži ir asimptomātiska un pacienti nāk pie oftalmologa slimības beigu stadijā.

Regulāras acu pārbaudes ir būtiskas.

Galvenais glaukomas simptoms ir redzes lauka, īpaši perifērās redzes, samazināšanās, un pirmās pazīmes bieži tiek konstatētas braucot vai lasot.

Glaukomas izraisītas redzes grūtības ir pastāvīgas, tāpēc ir ļoti svarīgi slimību atklāt agrīnā stadijā. Ārstēšana ietver zāļu terapiju vai ķirurģisku ārstēšanu atkarībā no slimības stadijas un personas stāvokļa.

Datora redzes sindroms

Tiek lēsts, ka aptuveni 70–90% cilvēku, kas ikdienā strādā pie elektroniskajiem ekrāniem (personālie datori, planšetdatori, viedtālruņi u.c.), cieš no datorredzes sindroma (jeb CVS), kas ir dažādu simptomu kombinācija (redzes, neiroloģiski un motoriski), ko pastiprina attālināta darbība.

Pirmie pētījumi par šo sindromu tika veikti pirms vairāk nekā 65 gadiem, un laika gaitā pētnieki ir atklājuši vairākus faktorus, kas izraisa tā rašanos.

Papildus personiskajai nosliecei nozīme ir arī citiem faktoriem, piemēram:

  • Zilās gaismas emisija no elektroniskajiem ekrāniem, kas apgrūtina redzi.
  • Slikta izmantoto monitoru izšķirtspēja.
  • Retākas plakstiņu kustības. Patiesībā iedomājieties, ka mēs parasti mirkšķinām acis no 17 līdz 20 reižu minūtē, turpretim ekrāna priekšā mēs piedzīvojam ievērojamu samazinājumu, un acu atvēršanas un aizvēršanas kustības tiek ierobežotas līdz 12 līdz 15 reizēm minūtē, kas acīmredzami ietekmē redze.

Acu veselību nedrīkst atstāt novārtā

Tāpēc ir nepieciešams veikt nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai to aizsargātu un samazinātu redzes pasliktināšanās risku, kas, pieaugot vecumam, kļūst vēl izteiktāks.

Faktiski kristāliskā lēca (acs daļa, kas fokusējas uz tuvumā esošiem objektiem) ar vecumu zaudē daļu no dabiskās elastības, tāpēc tā kļūst mazāk spējīga ātri atgriezties miera stāvoklī un fokusēties, kustoties ciliārajiem muskuļiem.

Kādi ir datorredzes sindroma simptomi?

Simptomi var būt īslaicīgi un parasti rodas pēc 2–3 stundu ilgas darba pie ekrāna un ietver:

  • Degošas acis
  • Vizuāls nogurums
  • Biežas galvassāpes
  • kakls sāpes
  • Neskaidra vai dubultā redze
  • Acu nieze
  • Sausas acis
  • Samazināta koncentrācija
  • Diskomforta sajūta.

Kā novērst datorredzes sindromu?

Sindroms, lai arī kaitinošs, pats par sevi nav bīstams, tomēr profilakse joprojām ir svarīga acu veselības nodrošināšanai.

Tāpēc ir ieteicams:

  • Regulāri skatieties prom no ekrāna un pagrieziet skatienu uz punktu, kas atrodas lielākā attālumā. Piemēram, ir ieteicams to darīt desmit minūtes par katru stundu, kas pavadīta pie ekrāna. Pacelšanās un neliela kustība arī nāk par labu kaklam.
  • Lietojiet filtrējošas brilles, kas aizsargā pret zilo gaismu, ja ekrāns izstaro ultravioleto starojumu, kas kaitē redzei. Tomēr mūsdienu ekrāni parasti vairs neizstaro šo starojumu;
  • Ja nepieciešams, izmantojiet brilles.
  • Darba sesiju laikā veiciet pārtraukumus.
  • Nodrošiniet pietiekamu apgaismojumu, lai uzlabotu redzi. Konkrēti, ekrānam jābūt nedaudz gaišākam par apkārtējo vidi, un ideālā gadījumā tam vajadzētu būt bez atspīdumiem.
  • Izmantojiet augstas izšķirtspējas ekrānus.
  • Turiet monitoru 50-70 centimetru attālumā tā, lai augšējā mala būtu acu līmenī. Galvai jābūt nedaudz noliektai uz leju.
  • Ja nepieciešams, izmantojiet īpašu programmatūru, kas ļauj monitoru izstarotajai gaismai izskatīties dzeltenākai.
  • Uzlabojiet savu stāju, piemēram, turot plecus un galvu atpakaļ, kad lietojat viedtālruni, un izvairieties pietuvināt seju ekrānam, lai veicinātu pretēju kustību.

Lasīt arī:

Ārkārtas tiešraide vēl vairāk...Tiešraide: lejupielādējiet jauno bezmaksas sava laikraksta lietotni iOS un Android ierīcēm

Acu iekaisumi: uveīts

Radzenes keratokonuss, radzenes šķērssaistoša UVA ārstēšana

Miopija: kas tas ir un kā to ārstēt

Presbiofija: kādi ir simptomi un kā to labot

Tuvredzība: kas tā ir tuvredzība un kā to labot

Par redzi / tuvredzību, šķielēšanu un "slinku aci": pirmā vizīte jau 3 gadu vecumā, lai parūpētos par bērna redzi

Blefaroptoze: iepazīšanās ar plakstiņu noslīdēšanu

Slinka acs: kā atpazīt un ārstēt ambliopiju?

Kas ir presbiofija un kad tā notiek?

Presbiofija: ar vecumu saistīti redzes traucējumi

Blefaroptoze: iepazīšanās ar plakstiņu noslīdēšanu

Retas slimības: fon Hipela-Lindau sindroms

Retas slimības: septo-optiskā displāzija

Radzenes slimības: keratīts

Avots:

Humanitas

Jums varētu patikt arī