Cervicalgia: simptomi un kā to ārstēt

Kakla sāpes jeb cervikalģija, ko mēs bieži saucam vienkārši par “cervikalģiju”, ir traucējums, kas saistīts ar kakla muskuļu, locītavu vai cīpslu iekaisumu, kas var skart jebkura vecuma cilvēkus un ir saistīts ar dažādām provocējošām problēmām.

Tas var veidoties no vienkāršām kontraktūrām un nepareizām pozām, piemēram, darba laikā vai nakts atpūtas laikā, vai arī to var izraisīt sarežģītākas patoloģijas, piemēram, disku trūce, trauma vai ķirurģiskas ārstēšanas sekas.

Šo iespējamo iemeslu dēļ kakls sāpes var izpausties akūtā epizodē vai hroniskā formā, ko pasliktina paasinājumi.

Sāpes kaklā ir ļoti izplatītas, taču nevajadzētu ignorēt kakla sāpju klātbūtni, jo tas ir smalks locītavu komplekss, kurā atrodas dažādi orgāni un struktūras.

Kakla sāpes: cervicalgia simptomi

Cervicalgia var izpausties vai nu kā sāpes, kas lokalizētas kakla rajonā, vai kā sāpes plecos, rokās vai muguras augšdaļā, ko raksturo stīvuma un smaguma sajūta un ko pastiprina kustība.

Tāpēc tas ir īpaši traucējošs traucējums slimniekiem, jo, novēršot vienkāršas kakla kustības un galvas rotācijas, tas traucē veikt visvienkāršākās ikdienas darbības.

Vēl viens simptoms, kas saistīts ar sāpēm dzemdes kakla rajonā, ir galvassāpes: tās sauc par cervikogēnām galvassāpēm, un tām ir muskuļu un skeleta raksturs.

Šāda veida galvassāpes izraisa mērenas intensitātes pulsējošas, nomācošas vai pastāvīgas sāpes, kas ir īpaši lokalizētas fronto-temporālajā un pakauša zonā un pastiprinās, veicot kustības.

Turklāt diska trūces gadījumā sāpes kaklā kļūst stiprākas: tiek saspiestas nervu saknes, un pacientam var rasties roku jutīguma vai spēka deficīts, kas saistīts ar tipisku tirpšanas sajūtu vai elektrošoku.

Smagākā stadijā var ciest dzemdes kakla vads, izraisot simptomu pastiprināšanos, kas skar arī apakšējās ekstremitātes, izraisot līdzsvara un kustību traucējumus un iespējamu nesaturēšanu.

Cervicalgia: kas to izraisa

Runājot par cervikalģiju neatkarīgi no tā, vai tā ir akūta vai hroniska, vairumā gadījumu mums ir jāatsaucas uz muskuļu komponenta izmaiņām, ko izraisa pēkšņa un vardarbīga mehāniska spriedze, kas izraisa kontraktūru, vai neliels, bet ilgstošs stress, kas izraisa pārslodzi. un līdz ar to refleksu muskuļu spazmas.

Viena no visbiežāk sastopamajām traumām, ar ko saistītas kakla sāpes, ir pātagas sitiens: pēkšņa kustība, parasti ceļu satiksmes negadījumu vai smaga darba rezultātā, kas izraisa secīgu un pēkšņu kakla muskuļu pagarinājumu un sekojošu izliekumu.

Taču cervikalģiju var izraisīt arī skriemeļu saskares locītavu artroze.

Visos šajos gadījumos vienkāršākās locītavu kustības izraisa sāpes vai disku trūces klātbūtni. Visbeidzot, retāk noteiktas infekcijas (reimatoloģiskas, neiroloģiskas, asinsvadu vai audzēju izraisītas) var izraisīt arī sāpes kaklā, bet cervikalģija šajos gadījumos ir sekundārs simptoms.

Kā novērst kakla sāpes

Nav iespējams izvairīties no pēkšņiem traumatiskiem gadījumiem, piemēram, pātagas sitieniem vai infekcijām, taču, lai mazinātu kakla sāpes vai aizkavētu to rašanos, ja to cēlonis ir muskuļu darbības traucējumi, ir dažas labas prakses, kuras var vienkārši ieviest.

Pirmais noteikums attiecas uz stāju, kas ir jāsaglabā pareiza, piemēram, darba laikā, kas aizņem lielāko daļu mūsu dienas.

Jo īpaši kaklam jābūt taisnam, vienā līnijā ar pārējo figūru, nevis noliektam uz priekšu vai uz leju.

Dažiem var būt ērti izmantot spilvenu, uz kura balstīties, vienmēr kakla vai galvas augstumā.

Tā vietā, guļot, vislabāk ir dot priekšroku guļus pozām un izvairīties no gulēšanas uz vēdera ar kaklu pagrieztu uz vienu pusi.

Ir arī dažādi stiepšanās vingrinājumi, kas noder, lai pierastu pie pareizas stājas un stiprinātu muskuļus, kas aizsargā mūsu mugurkaula, taču pirms to veikšanas vislabāk ir konsultēties ar speciālistu, jo katram pacientam ir dažādas klīniskas problēmas un vienam cilvēkam piemērotus vingrinājumus citam var neieteikt.

Regulāras motoriskās aktivitātes vai sporta nodarbības ir arī būtiskas, lai uzturētu labu muskuļu tonusu un elastību, kas abi ir aizsargājoši faktori sāpīgu spazmu rašanās gadījumā.

Cervicalgia: ko darīt?

Ja muskuļu un skeleta kakla sāpēm parasti pietiek ar speciālista sastādīt stiepšanās vingrojumu programmu, papildus nepieciešamajām stājas izmaiņām; tomēr akūtu kakla sāpju epizožu gadījumā var būt nepieciešams ķerties pie medikamentozās terapijas.

Šādos gadījumos mēdz lietot pretiekaisuma līdzekļus un muskuļu relaksantus jeb antalģisko mezoterapiju, kurā zāles ievada subkutānas injekcijas veidā un iedarbojas tieši uz sāpīgo traktu.

Atsevišķos gadījumos var būt lietderīgi kombinēt mugurkaula mobilizācijas seansus, masāžas terapiju vai fizioterapiju, ko noteiks nosūtošais speciālists atkarībā no kakla sāpju smaguma pakāpes.

Novatorisku ārstēšanu cervicalgia simptomu mazināšanai pārstāv ultraskaņas vadītas procedūras, pateicoties kurām iespējams mērķtiecīgi un bez veselībai kaitīga starojuma palīdzības iejaukties struktūrās, no kurām sāpes izstaro.

Lasiet arī

Ārkārtas tiešraide vēl vairāk...Tiešraide: lejupielādējiet jauno bezmaksas sava laikraksta lietotni iOS un Android ierīcēm

Cervicalgia: kāpēc mums ir kakla sāpes?

Dzemdes kakla artroze: simptomi, cēloņi un ārstēšana

Akūtu muguras lejasdaļas sāpju cēloņi

Dzemdes kakla stenoze: simptomi, cēloņi, diagnostika un ārstēšana

Dzemdes kakla apkakle traumu pacientiem neatliekamajā medicīnā: kad to lietot, kāpēc tas ir svarīgi

Galvassāpes un reibonis: tā varētu būt vestibulārā migrēna

Migrēna un spriedzes tipa galvassāpes: kā tās atšķirt?

Pirmā palīdzība: reiboņa cēloņu noteikšana, ar to saistītās patoloģijas

Paroksizmāls pozicionāls vertigo (BPPV), kas tas ir?

Dzemdes kakla reibonis: kā to nomierināt ar 7 vingrinājumiem

Kas ir Cervicalgia? Pareizas stājas nozīme darbā vai miega laikā

Lumbago: kas tas ir un kā to ārstēt

Muguras sāpes: posturālās rehabilitācijas nozīme

Cervicalgia, kas to izraisa un kā tikt galā ar kakla sāpēm

Artroze: kas tas ir un kā to ārstēt

Septisks artrīts: simptomi, cēloņi un ārstēšana

Psoriātiskais artrīts: kā to atpazīt?

Artroze: kas tas ir un kā to ārstēt

Juvenīls idiopātisks artrīts: Dženovas Gaslini pētījums par perorālo terapiju ar tofacitinibu

Reimatiskās slimības: artrīts un artroze, kādas ir atšķirības?

Reimatoīdais artrīts: simptomi, diagnostika un ārstēšana

Locītavu sāpes: reimatoīdais artrīts vai artroze?

avots

Humanitas

Jums varētu patikt arī