Kas ir Cardioverter? Implantējamā defibrilatora pārskats
Kardioverters – ko mēs saprotam ar implantējamu defibrilatoru? Aritmijas ārstēšanas nepieciešamība ir atkarīga no aritmijas simptomiem un smaguma pakāpes
Ārstēšana ir vērsta uz cēloņiem.
Ja nepieciešams, tiek izmantota tiešā antiaritmiska terapija, kas ietver antiaritmiskos medikamentus, kardioversiju-defibrilācija, implantējama kardioversija-defibrilācija, elektrokardiostimulatori (un īpašs elektriskās stimulācijas veids, sirds resinhronizācijas terapija), katetra ablācija, operācija vai to kombinācija.
Implantējamais kardioverters-defibrilators kardiovertē vai defibrilē sirdi, reaģējot uz ventrikulāru tahikardiju vai kambaru fibrilāciju
Mūsdienīgākajiem implantējamajiem kardiovertera-defibrilatoriem ir arī antibradikardijas un antitahikardijas stimulēšanas funkcija (lai pārtrauktu priekškambaru vai kambaru tahikardiju), un tie spēj reģistrēt intrakardiālas elektrogrammas.
Implantējamie kardiovertera-defibrilatori tiek implantēti subkutāni vai subkektorāli, vadus transvenozi ievietojot labajā kambarī un dažreiz arī labajā ātrijā.
Biventrikulāram kardiovertera defibrilatoram ir arī kreisā kambara epikarda elektrods, kas ievietots caur koronāro venozo sinusu vai torakotomiju, lai varētu veikt sirds resinhronizācijas terapiju.
Implantējamie sirds defibrilatoru veidi ietver arī pilnībā implantējamu sirds defibrilatoru, kas implantēts subkutāni bez intravaskulāriem komponentiem, un vestei līdzīgu valkājamu defibrilatoru īslaicīgai lietošanai.
Implantējamo kardiovertera-defibrilatora ģeneratoru akumulatora darbības laiks parasti ir aptuveni 5 līdz 7 gadi.
Indikācijas implantējamiem defibrilatoriem/kardioverteriem
Implantējamie defibrilatori/kardioverteri ir izvēles līdzeklis pacientiem, kuri ir bijuši
- Hemodinamiski nozīmīga ventrikulāras fibrilācijas vai ventrikulāras tahikardijas epizode, ko nav izraisījuši atgriezeniski vai pārejoši apstākļi (piemēram, disionija, antiaritmisko līdzekļu proaritmiska iedarbība, akūts miokarda infarkts)
Implantējamie kardiovertera-defibrilatori ir indicēti arī pacientiem ar inducējamu kambaru tahikardiju vai kambaru fibrilāciju elektrofizioloģiskā pētījuma laikā un pacientiem ar idiopātisku vai išēmisku kardiomiopātiju, kreisā kambara izsviedes frakciju < 35% un augstu kambaru tahikardijas vai kambaru fibrilācijas risku.
Tā kā implantējamo kardiovertera-defibrilatoru mērķis ir vairāk ārstēt, nevis novērst ventrikulāru tahikardiju vai kambaru fibrilāciju, pacientiem, kuriem ir nosliece uz šīm aritmijām, papildus implantējamam defibrilatoram var būt nepieciešami antiaritmiski līdzekļi, lai samazinātu epizožu skaitu un tādējādi vajadzību pēc kaitinošiem triecieniem. ; šī pieeja arī palielina implantējamā defibrilatora darbības laiku.
Cardioverter – implantējamā defibrilatora darbības traucējumi
Implantējamie defibrilatori/kardioverteri var darboties nepareizi
- Nodrošinot neatbilstošu ritmu vai izlādi
- Ja nepieciešams, nenodrošinot stimulāciju vai triecienus
Implantējamā kardiovertera-defibrilatora izraisīta nepareiza stimulācija vai triecieni var rasties, reaģējot uz sinusa ritmu, priekškambaru mirdzēšanu, priekškambaru plandīšanos vai nefizioloģiskiem impulsiem (piemēram, elektrodu lūzumu).
Implantējamie kardiovertera-defibrilatori var nebūt piemēroti atbilstošai stimulācijai vai šokam, ja nepieciešams, tādu faktoru dēļ kā ģeneratora vai elektrodu migrācija, stimulatora nejutīgums, paaugstināts stimulācijas vai defibrilācijas slieksnis endokarda fibrozes dēļ iepriekšējo triecienu vietā un akumulatora izlādēšanās.
Kad implantējams kardioverters-defibrilators izlādējas
Pacientiem, kuri ziņo, ka implantējamais kardioverters-defibrilators ir izlādējies, bet bez saistītiem simptomiem, piemēram, ģībonis, aizdusa, sāpēm krūtīs vai pastāvīgas sirdsklauves, ir indicēta klīniskā un/vai elektrofiziologa implantējamā kardiovertera-defibrilatora novērošana vienas nedēļas laikā.
Pēc tam var apšaubīt implantējamo kardioverteru-defibrilatoru, lai noteiktu šoka iemeslu.
Savukārt, ja iepriekš minētie simptomi bija saistīti vai pacients ir saņēmis vairāk nekā vienu šoku, pacients jānosūta uz neatliekamās palīdzības nodaļu, lai meklētu ārstējamu cēloni (piemēram, miokarda išēmiju, elektrolītu traucējumus) vai ierīces darbības traucējumus.
Lasīt arī:
Pirmā palīdzība pārdozēšanas gadījumā: ātrās palīdzības izsaukšana, ko darīt, gaidot glābējus?
'D' mirušajiem, 'C' kardioversijai! - Defibrilācija un fibrilācija bērniem
Sirds iekaisumi: kādi ir perikardīta cēloņi?
Vai jums ir pēkšņas tahikardijas epizodes? Jūs varat ciest no Volfa-Parkinsona-Vaita sindroma (WPW)
Zinot trombozi, lai iejauktos asins receklī
Pacienta procedūras: kas ir ārējā elektriskā kardioversija?
NMP darbinieku skaita palielināšana, iedzīvotāju apmācība AED lietošanā
Atšķirība starp spontānu, elektrisku un farmakoloģisko kardioversiju