Autisms, autisma spektra traucējumi: cēloņi, diagnostika un ārstēšana

Autisms izpaužas pirmajos dzīves gados. Vecāki var pamanīt bērna grūtības sazināties un viņa atkārtoto un mehānisko uzvedību

Autisma spektra traucējumi ir dažādu neiroloģiskās attīstības izmaiņu kombinācija, kas saistītas ar patoloģisku smadzeņu nobriešanu, kas sākas auglim ilgi pirms bērna piedzimšanas.

Traucējumi katrā gadījumā ir ļoti atšķirīgi, bet parasti to raksturo traucēta komunikācija un sociālā mijiedarbība, kā arī ierobežotas un atkārtotas intereses un uzvedība.

Agrāk autisma spektra traucējumi tika nosaukti dažādi, jo bērniem ir liela atšķirība:

  • dažādi apakštipi, kas iepriekš minēti, piemēram, “autistiski traucējumi”;
  • Aspergera sindroms;
  • Ģeneralizēti/pervazīvi attīstības traucējumi, kas nav precizēti citādi;
  • Augsti funkcionējoši autisma traucējumi.

Pašlaik tiek lēsts, ka vismaz vienam no 100 bērniem ir autisma spektra traucējumi.

BĒRNU VESELĪBA: UZZINIET VAIRĀK PAR MEDICHILD, APMEKLĒJOT BOTU AVĀRIJAS EXPO

Kādi ir autisma cēloņi?

Līdz šim mēs nezinām precīzus cēloņus, kas izraisa autismu, lai gan pētījumi ir panākuši ļoti nozīmīgu progresu.

Piemēram, mēs zinām par daudzām ģenētiskām izmaiņām, kas ir saistītas ar autisma spektra traucējumiem.

Iespējams, ka šie gēni var mijiedarboties savā starpā un ar vidi, lai izraisītu autismu.

Tagad ir daudz pierādījumu, ka autisma spektra traucējumu cēloņi nav ne izglītības kļūdas, ne ģimenes konflikti.

Autisma bērni piedzimst ar šo traucējumu, un vecāki par to nav atbildīgi.

Kad un kā autisms izpaužas?

Sociālā un komunikatīvā attīstība sākas ļoti agrā vecumā.

Jau no agrīnajiem attīstības posmiem bērni aktīvi iesaistās mijiedarbībā ar savu vidi.

Pareizas sociālo attiecību attīstības pazīmes var būt:

Pirmie smaidi;

  • Pirmie tīši žesti (ieskaitot norādes žestu, kas parādās starp pirmo un otro dzīves gadu).
  • Apzinātu žestu attīstība pavada valodu un bieži vien to apsteidz.

Pirmie vārdi parasti sāk parādīties aptuveni pirmajā dzīves gadā, un pirmās vārdu kombinācijas parādās aptuveni 18 mēnešos.

Autisma spektra traucējumi parasti parādās pirmajos bērna dzīves gados.

Vecāki parasti ir pirmie, kas apzinās sava bērna grūtības jau 18 mēnešu vecumā.

Ļoti vieglos gadījumos tas var notikt pat pēc 24 mēnešiem.

Dažiem bērniem vecāki ziņo par šķietami atbilstošu attīstību līdz 18 mēnešiem, kam seko jau iegūto prasmju apstāšanās un regresija.

Pirmie trauksmes zvani parasti ir:

  • Komunikācijas un socializācijas problēmas. Bērniem ar autisma spektra traucējumiem vispirms izpaužas neverbālās komunikācijas grūtības: viņi neskatās acīs un izvairās skatīties viens uz otru, šķiet, ka viņi ignorē mammas un tēta sejas izteiksmes un neprot lietot sejas izteiksmes un žestus. sazināties, viņiem ir maza interese par citiem un viņu aktivitātēm, maza interese par citiem bērniem utt.;
  • Stereotipiskas uzvedības klātbūtne, piemēram, pārmērīga interese par noteiktiem objektiem vai objektu daļām, pārmērīga pieķeršanās ierastajai uzvedībai, vienmēr vienādi un atkārtoti roku un ķermeņa žesti.

Kā tiek diagnosticēts autisms?

Diagnoze ir “klīniska”, ti, balstās tikai uz bērna novērošanu.

Nav laboratorisku vai attēlveidošanas izmeklējumu (datortomogrāfija, magnētiskās rezonanses attēlveidošana u.c.), kas varētu apstiprināt diagnozi.

Tāpēc ir ieteicams paļauties uz specializētām veselības aprūpes iestādēm un daudznozaru komandu, kas sastāv no bērnu neiropsihiatra, psihologa un logopēda.

Komanda būs atbilstoši sagatavota bērna globālai klīniskai novērtēšanai.

Tiek veikti īpaši noderīgi testi, lai palīdzētu ārstiem diagnozes meklējumos:

  • ADOS-2 (Autism Diagnostic Observation Shedule-2nd Edition);
  • ADI-R (pārskatītā autisma diagnostikas intervija).

Pirmais tests ir balstīts uz spēles novērošanu, bet otrais tests ir intervija, kas savākta no vecākiem, lai izpētītu autisma spektra simptomu klātbūtni.

Diagnostikas fāzē papildus ar autismu saistītajiem simptomiem ir svarīgi izpētīt arī bērna kognitīvo darbību, adaptīvo uzvedību un valodas prasmes.

Kā tiek veikta pārbaude?

Tikšanās ar bērnu ir vērsta uz autisma spektra traucējumu raksturīgo simptomu esamības, kā arī bērna kognitīvās, adaptīvās un valodas prasmju un ar to saistīto garīgo slimību iespējamo klātbūtni.

Tiekoties ar vecākiem, tiek apkopota informācija par bērna uzvedību un rekonstruēti agrīnie dzīves un izaugsmes posmi.

Tas nosaka psihomotorās, lingvistiskās un sociālās attīstības posmu apguves periodu.

Autisma ārstēšana:

Kad diagnoze ir noteikta, ir jāizstrādā efektīva rehabilitācijas iejaukšanās.

Izvēloties terapiju, vienmēr jāņem vērā katra bērna ar autisma spektra traucējumiem attīstības stadija un daudzveidība.

2011. gadā Istituto Superiore di Sanità (ISS) izdeva vadlīnijas autisma spektra traucējumu ārstēšanai bērniem un pusaudžiem.

Visefektīvākās ārstēšanas metodes ir:

  • Strukturētas psiholoģiskās un uzvedības programmas (Applied Behavioral Analysis – ABA, Early Intensive Behavioral Intervention – EIBI, Early Start Denver Model – ESDM), kuru mērķis ir modificēt bērna uzvedību, lai veicinātu labāku pielāgošanos ikdienas dzīvei;
  • Vecāku mediētas iejaukšanās: vecākus vada profesionāļi, lai apgūtu un lietotu ikdienas dzīvē vispiemērotākās komunikācijas metodes, lai veicinātu bērna attīstību un komunikācijas prasmes.

Mēs varam definēt iejaukšanos kā piemērotu, ja:

  • Tas ir agri (2-3 gadu laikā);
  • Tā ir intensīva (20/25 stundas nedēļā mācību iespējas, kurās bērns aktīvi iesaistās viņa attīstības līmenim pielāgotās plānotās psihoizglītojošās aktivitātēs, kas sadalītas dažādos dzīves kontekstos: ārstniecības centrā, ģimenē un skolā) ;
  • Tā paredz aktīvu ģimenes un skolas iesaistīšanos;
  • To raksturo pastāvīga progresa mērīšana.

Kāda ir vispiemērotākā uzvedība, ko pieņemt?

Ņemot vērā bērnu ar autisma spektra traucējumiem simptomu īpašo raksturu, ir lietderīgi pieņemt mijiedarbības stratēģijas, kas pēc iespējas ir pielāgotas viņu mijiedarbības un komunikācijas grūtībām.

Sazinoties ar savu bērnu, ir lietderīgi ievērot dažus piesardzības pasākumus:

  • Saglabājiet pozu, kas veicina acu kontaktu un aci pret aci mijiedarbību;
  • Sekojiet līdzi bērna interesei, lai mēģinātu iesaistīt viņu kopīgās aktivitātēs;
  • Runājiet vienkāršā valodā, kas ir piemērota bērna valodas prasmēm.

Vecākiem var būt noderīgi, jo īpaši agrīnā stadijā pēc diagnozes noteikšanas, veikt vecāku apmācību vai vecāku mediētu terapiju, lai veicinātu pareizu mijiedarbību ar bērnu.

Lasīt arī:

Ārkārtas tiešraide vēl vairāk...Tiešraide: lejupielādējiet jauno bezmaksas sava laikraksta lietotni iOS un Android ierīcēm

Autisms, šeit ir trīs testi ar paredzamām pazīmēm, par kurām būtu jāzina pediatriem

Dialektiskā uzvedības terapija (DBT), ko piemēro autisma spektra traucējumiem

Bērnu veselība: intervija ar Beatrisi Grasi, Medichild radītāju

Avots:

Bērna Jēzus

Jums varētu patikt arī