Kas ir hroniskas iekaisīgas zarnu slimības (IBD)?
Iekaisīgas zarnu slimības (IBD) ir slimību grupa, kam raksturīgs iekaisums un gremošanas trakta bojājumi
Šīm slimībām var būt dažādas izpausmes dažādiem cilvēkiem un arī laika gaitā.
Tiem raksturīgi slimības saasināšanās periodi un latentuma vai remisijas periodi.
Slimības aktīvajā fāzē pacientam ar IBD bieži rodas caureja, tostarp asiņaina caureja, sāpes vēderā, svara zudums un drudzis.
Simptomi samazinās remisijas fāzēs, kas daudzos gadījumos var ilgt ilgu laiku.
Iekaisīgas zarnu slimības (IBD) ietver:
- Krona slimība;
- Čūlainais kolīts;
- nenoteikts kolīts;
- mikroskopiskais kolīts (limfocītiskais kolīts, kolagēna kolīts, eozinofīlais kolīts).
IBD ir slimības ar hronisku/atkārtotu gaitu, kas izpaužas ar uzliesmojumu periodiem, kas mijas ar remisijas fāzēm.
To cēlonis nav zināms, taču saskaņā ar jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem tiek uzskatīts, ka imūnsistēmas un daudzfaktoru etioloģijas (cēloņu) izmaiņām ir izšķiroša nozīme.
Vecums, kurā šīs slimības rodas visbiežāk, ir no 20 līdz 40 gadiem, bet var sākties jebkurā vecumā.
Tie vienādi ietekmē vīriešus un sievietes.
Galveno IBD klīniskās pazīmes, iekaisīga zarnu slimība
OIK ir vairākas klīniskas izpausmes, bet visbiežāk sastopamās ir Krona slimība un čūlainais kolīts.
Krona slimība: simptomi un ārstēšana
Krona slimība var ietekmēt visu kuņģa-zarnu traktu. Atkarībā no atrašanās vietas simptomi var atšķirties, bet parasti tie ietver:
- hroniskas sāpes vēderā
- caureja (ar asinīm vai bez tām);
- drudzis (<38°C, īpaši pēcpusdienā vai vakarā);
- ievērojams svara zudums;
- anēmija.
Tiek lēsts, ka aptuveni 3 no 10 pacientiem var nebūt simptomu.
Ja Krona slimība netiek savlaicīgi atklāta vai netiek pienācīgi ārstēta, tā var izraisīt:
- stenoze
- fistulas (ieskaitot perianālās fistulas);
- abscesi.
Šīs komplikācijas gandrīz vienmēr prasa operāciju.
Čūlainais kolīts: simptomi un ārstēšana
Čūlainais kolīts var ietekmēt arī visu resno zarnu.
Atkarībā no atrašanās vietas simptomi var atšķirties, bet parasti tie ietver:
- asinis izkārnījumos;
- caureja;
- drudzis (<38°C, īpaši pēcpusdienā vai vakarā);
- sāpes vēderā;
- anēmija.
10-30% pacientu var rasties neefektīva atbildes reakcija uz terapiju, tāpēc nepieciešama operācija, lai izņemtu resnās zarnas.
Pastāvīgi aktīvs čūlainais kolīts ir viens no cēloņiem, kas var palielināt resnās zarnas vēža risku.
IBD diagnostika
Vispiemērotākā metode hroniskas iekaisīgas zarnu slimības diagnosticēšanai ir kolonoskopija ar biopsijām.
Krona slimības gadījumā diagnozi pabeidz:
- vēdera MRI;
- zarnu cilpu ultraskaņas skenēšana;
- gadījumos, kas skar tievo zarnu, var būt noderīga enteroskopija ar videokapsulu.
Ir svarīgi zināt, ka, jo agrāk tiek noteikta diagnoze, jo vairāk samazinās komplikāciju risks, tādējādi palielinot iespēju pilnībā reaģēt uz ārstēšanu.
Iekaisīgas zarnu slimības uzraudzība
IBD ārstēšanā būtiska nozīme ir slimības gaitas uzraudzībai, pat ja tā ir remisijas stadijā.
Standarta uzraudzības stratēģija paredz veikt regulārus intervālus
- asins analīzes;
- fekālo kalprotektīna tests;
- zarnu cilpu ultraskaņa.
Ja nepieciešams pārbaudīt atbildes reakciju uz terapiju vai apstiprināt uzliesmojumu, ir lietderīgi arī atkārtot kolonoskopiju ar biopsijām.
Resnās zarnas vēža profilakse
Kā sekundāro resnās zarnas vēža riska profilaksi ir ļoti noderīgi regulāri veikt hromoendoskopiju, ti, endoskopiju ar krāsvielu, kas var izcelt jebkuru displāzijas un/vai neoplazijas apgabalu.
Šodien pieejamas terapijas
Mūsdienās ir pieejamas vairākas terapijas:
- Mesalazīns;
- Budezonīds;
- Sistēmiskais kortizons;
- Azatioprīns/merkaptopurīns;
- Monoklonālās antivielas pret TNF (infliksimabs, adalimumabs, golimumabs);
- Anti-integrīna monoklonālās antivielas (vedolizumabs);
- Monoklonālās antivielas pret IL12/23 (ustekinumabs);
- Mikromolekulas (tofacitinibs);
- Ķirurģija.
Lasīt arī:
Krona slimība: kas tā ir un kā to ārstēt
Velsas zarnu operācijas mirstības rādītājs ir augstāks nekā gaidīts
Kairinātu zarnu sindroms (IBS): labdabīgs stāvoklis, lai to kontrolētu
Kolīts un kairinātu zarnu sindroms: kāda ir atšķirība un kā tos atšķirt?
Kairinātu zarnu sindroms: simptomi, ar kuriem tas var izpausties
Hroniska iekaisīga zarnu slimība: Krona slimības un čūlainā kolīta simptomi un ārstēšana
Krona slimība vai kairinātu zarnu sindroms?
ASV: FDA apstiprina Skyrizi Krona slimības ārstēšanai
Krona slimība: kas tā ir, izraisītāji, simptomi, ārstēšana un diēta
Kuņģa-zarnu trakta asiņošana: kas tas ir, kā tas izpaužas, kā iejaukties
Fekāliju kalprotektīns: kāpēc šis tests tiek veikts un kuras vērtības ir normālas